Pretrunīgais azartspēļu nodokļu likums

Nodokļa piemērošana “laimestam par apmeklējumu” izklausās vienkārši, bet realitātē tas ir sarežģīti. Kas ir apmeklējums? Fiziskā kazino tas ir skaidrs – ienākat un izejat. Tiešsaistes kazino sesija var ilgt pat gadiem, ja neizdzēšat sīkfailus. Kā definēt apmeklējumu?

Piemēram, iemaksājat 5000 €, izspēlējat 1000 €, laimējat 1000 €, kopā atgūstot 5000 €. Izņemot visu summu, kas ir laimests? Visi 5000 €? Tikai 1000 €? Likums to neprecizē, radot neskaidrības.

Mēs neesam testējuši šādu situāciju, jo tas būtu dārgi, bet katrs operators rīkojas atšķirīgi. Vienīgais “pareizais” risinājums būtu maksāt pārmērīgus nodokļus, piemēram, 10 000 € par 1000 € likmēm, kas ir absurdi.

Ja esat maksājis nodokli par depozīta izņemšanu, lūdzu, dalieties ar savu pieredzi – mēs vēlamies to uzzināt.

Kad azartspēļu nodoklis jāmaksā un kad tas būtu jāmaksā?

Spēlētāji nereti apiet “apmeklējuma nodokli”, sadalot izmaksas mazākās summās, piemēram, 2500 € vai 1000 € dienā. Kazino bieži brīdina, ka ieturēs nodokli, ja nesadalīsiet izmaksas. Daudzi labprāt pagaida, lai izvairītos no liela nodokļa.

Nodokļu izvairīšanās var radīt juridiskas problēmas vai sodus no VID. Godīga deklarēšana aizsargā no nepatikšanām un nodrošina atbilstību likumam.

Lielākoties tas darbojas, ja summas ir saprātīgas – zem desmitiem tūkstošu. Tomēr likums nosaka, ka visi gada laimesti virs 3000 € ir apliekami ar nodokli. Kazino var neieturēt nodokli, bet spēlētājiem jāziņo VID un jāmaksā azartspēļu nodoklis pašiem. VID to skaidro savās publikācijās, kaut gan tas balstās uz interpretāciju, nevis likuma burtu.

Neviens parasti neziņo par šādiem laimestiem, it īpaši no ārzemju kazino, kur nauda paliek e-makos, piemēram, Skrill. Tas attiecas arī uz fiziskajiem kazino ārzemēs.

Vai nodokļi jāmaksā par mantiskām balvām?

Azartspēlēs iespējams laimēt ne tikai naudu, bet arī mantiskas balvas, kas tiek pārvērstas naudas izteiksmē un apliktas ar nodokli. Turklāt šādas balvas var samazināt nodokļu atvieglojumus, piemēram, par apgādībā esošiem bērniem. Tas attiecas ne tikai uz azartspēlēm, bet arī citiem konkursiem. Piemēram, 2022. gadā kāda māte sūdzējās raidījumā “Bez Tabu”, ka meitas laimēts dators LTV konkursā samazināja nodokļu atvieglojumus.

Likums nosaka, ka balvas līdz 143 € gadā nav apliekamas ar nodokli.

Informācijas apmaiņa un VID

Teorētiski VID saņem datus no ārvalstu bankām un e-makiem (piemēram, Skrill) saskaņā ar CRS līgumu, bet Latvijā šī informācija netiek aktīvi izmantota. Nav zināmu gadījumu, kad VID būtu izsekojis kazino naudu e-makos.

Populārs uzskats, ka Revolut karte ļauj apiet nodokļus, nav patiess – Revolut kā Latvijas banka dalās ar datiem. VID var pieprasīt paskaidrojumus, ja kontā ienāk, piemēram, 35 000 €, bet nodokļos samaksāti 20 000 €. Šādos gadījumos azartspēļu nodoklis jāmaksā pat tad, ja kazino to neieturēja.

2022 gadā kāds Laimz kazino spēlētājs laimēja pusmiljonu eiro – viens no lielākajiem laimestiem Latvijas vēsturē. Šādos gadījumos nodokļu slogs šķiet pieņemamāks, jo paliek ievērojama summa. Taču parasti situācija ir sarežģītāka: iemaksas, laimesti un zaudējumi mainās, un VID apliek ar nodokli apgrozījumu, ignorējot reālos ienākumus.

Piemēram, iemaksājot 10 000 € un atgūstot 4000 €, VID uzskata 4000 € par laimestu, kaut gan esat zaudējis 6000 €. Tas pats notiek, pārskaitot naudu uz spēlētāja kontu un atpakaļ bez spēlēšanas – VID to uzskata par laimestu.

Azartspēļu nodoklis
Ārzemju totalizatori

Ārzemju totalizatori

Ārzemju kazino

Ārzemju kazino

Bezriska likmes

Bezriska likmes

Bezmaksas griezieni

Bezmaksas griezieni

Kā izprast nodokļu likumu azartspēlēm?

Saskaņā ar azartspēļu likumu par laimestu uzskata jebkuru no spēles iegūto summu. Ja esat spēlējis spēļu automātus, droši vien pamanījāt, ka regulāri gūstat gan nelielus, gan ievērojamus laimestus. Piemēram, liekot 0,50 € likmi, jūs varat laimēt 0,50 €.

Ja likumu piemērotu burtiski, azartspēļu nodoklis būtu jāmaksā par katru laimestu no spēļu automātiem vai ruletes, tiklīdz gada kopējā laimestu summa pārsniedz 3000 €.

3000 € var šķist liela summa, taču, pārbaudot savu spēlētāja kontu, redzēsiet, ka to viegli uzkrāt pat ar mazām likmēm. Parasti spēļu automāta atdeves procents (RTP) ir 97%, kas nozīmē, ka par katru ieguldīto eiro vidēji atgūstat 0,97 € kā laimestu. Iedomāsimies, ka veicat 1 € likmi un visus laimestus reinvestējat tajā pašā automātā.

Pēc pirmā grieziena jūs laimējat 0,97 €. Pēc 10 griezieniem atlikums ir 0,76 €, kas nozīmē 0,24 € zaudējumu. Tomēr likums katru laimestu uzskata par atsevišķu, neatkarīgi no likmes. Pēc 99 griezieniem jums paliek 0,05 €, bet kopējais laimests sasniedz 30,74 €, kaut gan sākotnēji ieguldījāt tikai 1 €. Aplūkojiet tabulu zemāk, lai pārliecinātos:

LikmeRTPNaudas atlikumsLaimesta summa
1,00000 €97 %0,9700 €0,9700 €
0,97000 €97 %0,9409 €1,9109 €
0,94090 €97 %0,9127 €2,8236 €
0,91267 €97 %0,8853 €3,7089 €
0,88529 €97 %0,8587 €4,5676 €
…………
0,05054 €97 %0,0490 €30,7482 €

Laimesta aprēķina piemērs spēļu automātā ar 97% RTP

Protams, šī summa ir zem 3000 € sliekšņa. Tomēr, ja sāktu ar 1000 €, liekot visu uzreiz 100 griezienos, jums paliktu 50 €, bet laimests būtu 30 000 €.

Ja likumu piemērotu tieši tā, kā rakstīts (kas praksē nenotiek), jūs saņemtu 50 €, bet būtu jāmaksā 9500 € azartspēļu nodoklis. Iedomājieties: iemaksājat 1000 €, zaudējat 950 €, bet VID pieprasa 9500 € nodokli par “laimestu”.

Kā nodokļi darbojas praksē?

Pašreizējais likums ir tik neskaidrs, ka pat VID vai IAUI nevēlas to piemērot burtiski. Tāpēc izdoti norādījumi to interpretēt saprātīgāk.

Kad izmaksa pārsniedz 3000 €, azartspēļu operatoram jāaprēķina un jāietur azartspēļu nodoklis, pārskaitot to VID. Aplūkosim piemērus:

  • Jūs laimējat 10 000 €, bet pieprasāt izmaksu 4000 €. Azartspēļu nodoklis tiek aprēķināts no summas virs 3000 €: (4000 € – 3000 €) x 23% = 230 € (nodoklis).
  • Gada laikā izmaksājat vairākus laimestus: 500 €, 1600 €, 3500 €. Azartspēļu nodoklis: (500 € + 1600 € + 3500 € – 3000 €) x 23% = 598 €.
  • Jūs laimējat 100 000 € džekpotu un pieprasāt visu summu. Par summu virs 65 000 € piemēro 31% likmi: (100 000 € – 65 000 €) x 31% = 10 850 €
    • (65 000 € – 3000 €) x 23% = 14 260 €
      Kopā: 25 110 € azartspēļu nodoklis.

Gandrīz visi Latvijas licencētie kazino ietur nodokli no summām virs 3000 €. Tomēr, ja ir vairākas izmaksas, no kurām dažas nepārsniedz 3000 €, azartspēļu nodoklis par tām jādeklarē pašam gada beigās. Piemēram, no 500 €, 1600 € un 3500 € kazino ietur nodokli tikai no 3500 € (115 €). Gada beigās aprēķins: (500 € + 1600 € + 3500 € – 3000 €) x 23% = 598 €

598 € – 115 € (jau ieturētais) = 483 € piemaksa.

Azartspēļu nodoklis

Depozīta izmaksa

Joprojām nav skaidrs, kas notiek ar neizspēlētu depozītu. Latvijas likumi nevar piespiest veikt likmes, tāpēc teorētiski iespējams iemaksāt un izņemt naudu bez spēlēšanas. Šāda summa nevar būt laimests, taču praksē tā var tikt aplikta ar nodokli.

Latvijas azartspēļu tirgus apjoms pirms Covid-19 bija 324 miljoni eiro gadā. Ja azartspēļu nodoklis būtu 10 reizes lielāks par ienākumiem, tas radītu 3 miljardus eiro nodokļos – vairāk nekā valsts IIN un UIN kopā (2 miljardi eiro). Tas norāda uz likuma absurdumu.

Otra iespēja ir pārdefinēt laimestu. Jūsu nauda, kas nav izspēlēta, paliek jūsu īpašumā, un kazino to glabā atsevišķā kontā, nevis izmanto.

Pašreizējais likums ir antikonstitucionāls

2022 gada februārī Satversmes tiesa atzina daļu nodokļu likuma par antikonstitucionālu, jo tas apliek ar nodokli ienākumus, pat ja izdevumi pārsniedz ieņēmumus. Tiesa uzsvēra, ka nodokļiem jābūt samērīgiem ar reāliem ienākumiem, ļaujot atskaitīt izdevumus.

Azartspēļu kontekstā tas nozīmē, ka azartspēļu nodoklis par visu izņemto summu, neatskaitot zaudējumus, ir nesamērīgs. Piemēram, Valmierā kāda persona maksāja nodokli, kaut gan kopumā zaudēja naudu.

Satversmes tiesas lieta par azartspēļu nodokli

2023. gadā Satversmes tiesā ierosināta lieta par IIN likuma punktiem, kas regulē laimestu aplikšanu ar nodokli. Administratīvā apgabaltiesa uzskata, ka VID prakse, apliekot ar nodokli apgrozījumu, nevis neto laimestu, ir pretrunā Satversmei.

Lieta skar dubultu nodokļa piemērošanu, jo iemaksātā nauda jau ir aplikta ar nodokli. Lietas iznākums (2023. gada 13. decembris) var mainīt nodokļu sistēmu.

Nodokļi Latvijā pret citām ES valstīm

No 27 ES valstīm 17 neapliek azartspēļu laimestus ar IIN. Igaunijā azartspēļu nodoklis attiecas tikai uz nelicencētām spēlēm, un tur notiek starptautiski pokera turnīri, kas veicina ekonomiku. Latvijā IIN joprojām tiek piemērots, tostarp turnīru laimestiem.

Atceļot IIN laimestiem un palielinot nodokli operatoriem, Latvija varētu iekasēt vairāk nodokļu un kļūt konkurētspējīgāka. Igaunijas un Lietuvas zemākās likmes rāda alternatīvu pieeju.

2024. gada diskusijas par nodokļiem

2023 gadā Saeimā apsprieda 2024. gada budžetu, ierosinot palielināt azartspēļu nodokli. Pašvaldības vēlējās atgriezt 25% nodokļu sadalījumu (tagad 5%), bet tas netika atbalstīts. DELFI TV diskusijā nozares eksperti (Arnis Vērzemnieks, Jānis Taukačs) uzsvēra, ka nodokļu slogs jāpārskata, lai nepalielinātu ēnu ekonomiku (20-25% no tirgus).

Interneta azartspēļu ieņēmumi kopš 2019. gada dubultojas, bet spēļu automātu ieņēmumi samazinājušies par 40%. Tika ierosināts atcelt IIN nerezidentiem un atļaut starptautiskus pokera turnīrus, iekasējot 10% nodokli.

2024. gada likuma grozījumi

2023 gada decembrī publicēti grozījumi likumā “Par izložu un azartspēļu nodevu un nodokli”, kas stājās spēkā 2024. gada 1. janvārī. Tie galvenokārt skar operatorus:

  • Spēļu automātu azartspēļu nodoklis palielināts no 5172 € uz 6204 € gadā par katru likmi.
  • Ruletes nodoklis palielināts no 28 080 € uz 33 696 € par galdu.
  • Tiešsaistes azartspēļu nodoklis palielināts no 10% uz 12% no ieņēmumiem.

Salīdzinājumam, Lietuvā azartspēļu nodoklis ir 20%, Igaunijā – 6%. Latvija atrodas viduspunktā.

Azartspēļu nodoklis

Sabiedrības viedoklis

Sabiedrības viedoklis par azartspēļu nodokli Latvijā ir pretrunīgs, lai gan tiešu datu par 2025. gadu ir maz. Daudzi uzskata nodokli par netaisnīgu, jo tas apliek apgrozījumu, nevis neto laimestu, radot situācijas, kur nodoklis jāmaksā pat par zaudējumiem.

Spēlētāji nereti izvairās no nodokļa, sadalot izmaksas mazākās summās vai izmantojot ārzemju platformas, piemēram, e-makus. 2024. gada Satversmes tiesas lēmums, kas atzina nodokli par atbilstošu Satversmei, izraisīja kritiku, jo sabiedrība uzskata, ka tas neveicina taisnīgumu un neefektīvi mazina atkarību.

Diskusijas sociālajos tīklos un medijos bieži norāda uz augsto nodokļu slogu, salīdzinot ar citām ES valstīm, kur laimesti netiek aplikti ar IIN, piemēram, Igaunijā. Tomēr daļa atbalsta nodokli kā veidu, kas finansē valsts budžetu un potenciāli mazina azartspēļu atkarību.